Durbes jūras ērgļu sāga. Ornitologs atklāj jaunas detaļas par Raimja pazušanu un Mildas nākotnes scenāriju – Dzīvnieki – Daba un dzīvnieki


LASĪT
RAKSTU

Jūras ērgļu ligzda Durbē FOTO: Ekrānšāviņš no Latvijas Dabas fonda tiešsaistes video

27. martā no Durbes jūras ērgļu ligzdas barības meklējumos devās tēviņš Raimis, kurš līdz šim brīdim nav atgriezies atpakaļ pie mātītes Mildas un trīs olām. Portāls “Apollo.lv” sazinājās ar Latvijas Dabas fonda (LDF) ornitologu Jāni Ķuzi, lai noskaidrotu, vai ir kādi jaunumi saistībā ar Raimja pazušanu, un to, kāds ir Mildas liktenis.

Ķuze norādīja, ka Raimis ir pazudis jau vairāk nekā nedēļu, līdz ar to vienīgais izskaidrojums ir tāds, ka putns ir gājis bojā vai arī ir ļoti smagi ievainots.

“Cerības uz šī ērgļa atgriešanos ir mazas un paliek arvien mazākas.

Vērojot norises ap ligzdas vietu, kuras tuvumā parādās vairāki sveši jūras ērgļi, kas vēlas pieteikt savas tiesības uz šo teritoriju, ir ļoti ticams, ka Raimis cietis iekšsugas konfliktā,” portālam “Apollo.lv” norādīja ornitologs.

Eksperts sacīja, ka “visdrīzāk to, kas ir noticis, mēs nekad neuzzināsim”.

“Arī, ja pēc ligzdošanas perioda beigām, vasaras nogalē apsekosim teritoriju, diez vai putna atliekas būs saglabājušās,” atklāja Ķuze.

Šobrīd doties meklēt Raimi, lai noskaidrotu, kas noticis, nav ieteicams, jo notiek ligzdošana un jūras ērgļi ir ļoti jūtīgi pret traucējumiem.

“Jūras ērgļu iekšsugas konflikti ir šai sugai raksturīga parādība, un nereti putni cīņā par teritoriju iet bojā,” viedokli pauda Ķuze.

Viņš norādīja, ka “arī 5. aprīlī redzējām svešus putnus konfliktējam ligzdas tuvumā – līdz šim to tik tuvu un uzskatāmi savās tiešraidēs nebijām redzējuši”.

Vai Latvijas Dabas fonds plāno iesaistīties olu glābšanā?

Ķuze norādīja, ka šobrīd situācija ir tāda, ka jūras ērgļu ligzdošanas vieta nav apdraudēta, arī Milda ir vesela un spēcīga, līdz ar to ar labām izredzēm nākamajā sezonā atrast jaunu partneri un ligzdot veiksmīgi.

“Kāpšana pie ligzdas pēc olām būtu nozīmīgs traucējums, kas varētu novest pie tā, ka Milda šo ligzdošanas teritoriju pamet,” atklāja ornitologs.

Eksperts norādīja, ka “šāds traucējums šobrīd nav vēlams – ir pilnīgi normāli, ka gadās arī neveiksmīgas ligzdošanas sezonas”.

Pašlaik aktuāls jautājums esot arī par to, vai olas joprojām ir dzīvas pēc tam, kad 4. aprīlī vēsā laikā tika atstātas vienas uz vairāk nekā piecām stundām.

“Pat, ja olas teorētiski varētu izglābt un mākslīgi inkubēt, tad būtu grūtības jaunos putnus apmācīt dzīvei dabā – pēc ligzdas atstāšanas jaunie jūras ērgļi vienu līdz divus mēnešus pavada vecāku tuvumā un tiek sagatavoti pastāvīgai dzīvei,” secināja ornitologs.

Olu izņemšana un inkubēšana varētu attaisnoties tikai gadījumos, kad runa būtu par ļoti retu, izmirstošu sugu, kurā katrs indivīds ir svarīgs.

Jūras ērgļu ligzdošanas sekmes Latvijā tiek regulāri monitorētas, un pērn dati rādīja, ka sekmīga ligzdošana (tas nozīmē, ka ir izaudzināti un izvesti jaunie putni) notika divās trešdaļās apdzīvoto ligzdu.

Ķuze sacīja, ka Durbes ligzdā bijušas trīs veiksmīgas ligzdošanas sezonas pēc kārtas, līdz ar to neveiksmīga ligzdošana bija tikai laika jautājums. 

“Vienīgi mēs nevarējām iedomāties, kā tieši tas notiks,” norādīja Ķuze.

Kas varētu notikt ar Mildu un ligzdu tuvākā nākotnē?

Ornitologs atklāja, “ja neuzradīsies jauns tēviņš, kas Mildu baros, vēlamais scenārijs ir tāds,

ka Milda pamet olas un perēšanu, vasaras laikā atrod sev jaunu partneri, barojas un uzkrāj spēkus, un nākamajā gadā uzsāk ligzdošanu šajā pašā ligzdā”.

“Vēl ir iespēja, ka Mildu no ligzdas padzen kāds cits ērgļu pāris, taču šobrīd ticamāks šķiet scenārijs, ka par šo mātīti konfliktēs jauni tēviņi – vismaz pēdējo dienu norises ligzdā par to liecina,” atklāja Ķuze.

Cik psiholoģiski sarežģīts Mildai ir šis laiks?

“Tas, neapšaubāmi, ir sarežģīts laiks. Putnam ir jāpieņem sarežģīti lēmumi – no vienas puses ir perēšanas instinkts, kas putnam liek sildīt olas, turklāt joprojām tiek gaidīts tēviņš, kas piegādās barību,” stāstīja ornitologs.

“No otras – pašsaglabāšanās instinkts, kas liek pamest ligzdu un doties barības meklējumos,” norādīja Ķuze.

“šim instinktam vajadzētu ņemt virsroku, jo izglābjot sevi un upurējot sekmīgas ligzdošanas iespēju šogad, putns saglabā iespējas ligzdot turpmākajās ligzdošanas sezonās”.

Dažas dienas atpakaļ jau varējām vērot ilgstošu ligzdas atstāšanu barības meklēšanas nolūkā, pēc tās putns tomēr atgriezās ligzdā.

Kā nelabvēlīgie laikapstākļi ietekmē Mildas situāciju?

Eksperts sacīja, ka “šī brīža laikapstākļi nav uzskatāmi par kādiem īpaši nelabvēlīgiem”.

Latvijas rietumu daļā esošā Durbes teritorija vienmēr ir bijusi vējaina, arī sniegs un aukstums pavasarī nav nekāds pārsteigums.

2018. gadā ligzda bija apsnigusi maija sākumā, bet tas nekādi nekaitēja olām, jo Milda tās rūpīgi sildīja.

“Jūras ērgļi ir izturīgi un pieraduši pie vējiem un lietus. Slikts laiks kļūst par nozīmīgu apstākli brīžos, kad olas tiek atstātas vienas,” atklāja Ķuze.

Nesen Mildu apciemoja cits ērglis – vai olām būs patēvs?

“Teorētiski nevar izslēgt, ka svešais tēviņš sāk barot Mildu un rūpēties par olām, bet līdz šim gan tas nav noticis,” nostāju pauda eksperts.

Daudz kas atkarīgs no jaunā tēviņa pieredzes – ja tas ir pavisam jauns ērglis, tad maz ticams, ka viņam būs šādas iemaņas.

“Katrā ziņā situācija ir ar daudziem nezināmajiem, kas sniedz arī daudz jaunas informācijas ērgļu paradumu izpētei. Jāturpina vērot,” norādīja Ķuze.

Notikumiem jūras ērgļu ligzdā Durbē iespējams sekot šeit.

Ziedot tiešraižu atbalstam var LDF mājaslapā vai ar “Mobilly”.